Latviešu arhitekts J.F.Baumanis dzimis Daugavas pārcēlāja ģimenē, sācis strādāt par galdnieku, izglītību iegūstot mājās. Viņu pamanīja Sanktpēterburgas arhitekts Ludvigs Bohnsteds, kas piedalījās dažos būvniecības projektos Rīgā (1859-1860). Ar Bohnsteda atbalstu Baumanis sāka studēt arhitektūru Berlīnes Bauakademie (1860-1862) un Sanktpēterburgas Māklas akadēmijā (1862-1865). 1870-80-ajos gados viņš bija valdības arhitekts Līvlandes provincē, līdz nodibināja veiksmīgu privātu praksi Rīgā.

Pirmais profesionāli kvalificētais latviešu arhitekts Baumanis spēlēja nozīmīgu lomu Latvijas kultūras dzīvē: 1862.gadā viņš palīdzēja nodibināt pirmo Krievu arhitektu savienību (Obshchestvo arhitektorov) Sanktpēterburgā; 1879.gadā piedalījās Rīgas Arhitektu savienības (Rigaer Architektten Verein) radīšanā, kā arī palīdzēja nodibināt Rīgas Latviešu biedrību 1868.gadā un kļuva par tās priekšsēdētāju (1872-1875).

Baumaņa galvenā darbība arhitektūrā bija Rīgas jauno bulvāru rajonu būvniecība pēc cietokšņa mūru, kas aptvēra vecpilsētu, nojaukšanas (1857-63). Baumanis projektējis apmēram 40% ēku šajā rajonā.

Lielākā daļa no J.F.Baumaņa celtajām dzīvojamajām ēkām ir eklektikas stila, galvenokārt neo-renesanses, lai arī šad un tad neogotikas. Viņa darbi ir slaveni ar to smalkajām detaļām, kā arī ar izstrādātajām plastiskajām formām.

Starp J.F.Baumaņa projektētajām publiskajām ēkām Rīgā  ievērības cienīgas ir Aleksandra Ģimnāzija (Kr. Barona ielā 1, celta 1870-75), Rīgas cirks (Merķeļa ielā 4, celts 1889.gadā), Apgabala tiesa (Brīvības bulvārī 34, celta 1888.gadā) un Valsts banka (Pils ielā 12, celta 1877.gadā). J.F.Baumanis ir projektējis arī trīs pagaidu brīvdabas estrādes Rīgā Latviešu dziesmu svētkiem (1873., 1880., 1888.gados).

Kopā Baumanis ir uzcēlis vairāk nekā 150 ēkas Rīgā, ieskaitot 90 daudzstāvu mūra mājas centrā, kā arī viena vai divu stāvu koka mājas, no kurām dažas joprojām ir saglabājušās. Viņš ir projektējis un būvējis arī vairākas krievu pareizticīgo baznīcas Līvlandes provincē (piemēram, Valmierā, 1875-1878.gados).

Foto no Latvijas Arhitektūras muzeja fondiem.

Zane Kalinka (dz. 1947)

SIA "Kubs" direktore un projektu galvenā arhitekte.

1971.g. beigusi RPI arhitektūras specialitātē

1998.g. ieguvusi LR Arhitektu savienības sertifikātu arhitekta praksei.

No 1971.g. strādājusi valsts projektēšanas institūtā, no 1991.g. - arhitektu firmā "Kubs".

1982 PSRS Ļeņina Komjaunatnes prēmija par projekta realizāciju "Bērnu slimnīca Rīgā"

1983 Vispasaules arhitektūras skatē Bulgārijā, Sofijā diploms par projekta realizāciju "Viesnīca "Rīdzene"

1985 1.vieta un medaļa PSRS Arhitektu savienības skatē Maskavā par 1984.gada labāko ēku PSRS par projekta realizāciju "Viesnīca "Rīdzene"

1988 Zelta medaļa PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā par dzīvojamo ēku kompleksa projektu Rīgā, Sudrabkalna bulvārī.

1989 PSRS Darba sarkanā karoga ordenis par projekta realizāciju "Černobiļas AES strādājošo pilsēta Slavutiča"

1997 Ukrainas Valsts prēmija arhitektūrā.

Pazīstamākie projekti:

- Daudzstāvu dzīvojamā ēka Tomsona ielā 30 ��� t.s. "Tomsona Terases" (2003)

- Tirdzniecības centrs Čaka ielā 72 (2002)

- Mežotnes pils rekonstrukcija (2001)

- Privātmāja Jūrmalā, Kāpu ielā (2000)

- Viesnīca "Rīdzene" Rīgā (2000)

- Tirdzniecības centra Holding Chrysler autotirdzniecības centrs Krasta ielā (1999-2001)